PYRMAIS LASEJUMS Jer 31, 31–34
Jaunō Dereiba.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA JEREMIJA GRŌMOTAS
«Redzi, nōk dīnas», soka Kungs, «un es nūslēgšu
ar Izraeļa nomu un ar Jūdas nomu jaunu dereibu. Na taidu kai dereiba, kū es nūslēdžu
ar jūs tāvim tamā dīnā, kod jūs jēme pi rūkas, lai jūs izvastu nu Egiptes
zemes. Jī lauze šū dereibu, lai gon es beju jūs vaļdnīks, soka Kungs. Bet
dereiba, kū es nūslēgšu ar Izraeļa nomu pēc šom dīnom, byus taida, soka Kungs:
es īlikšu sovu lykumu jymūs pošūs un īraksteišu tū jūs sirdīs. Un es byušu jim
par Dīvu, un jī byus maņ par tautu. Un cylvāks vairs namōceis sovu tyvōkū, un
nivīns – sovu brōli, saceidams: «Īpazeisti Kungu», jo jī vysi – nu lela leidz
mozam – mani pazeis, soka Kungs, tōdēļ ka es apsažālōšu par jūs nataisneibom un
jū grākus vairs napīminēšu.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 51 (50)
Refrens: Dīvs,
rodi manī skaidru sirdi. (R. 12a)
3 Dīvs,
apsažāloj par mani
sovā lelajā žāļsirdeibā
un sovas labvēleibas piļneibā
izdzēs munu nataisneibu.
4 Mozgoj
mani teiru nu nūzīdzeibas traipa
un nu grāka mani škeistej.
Refrens
12 Dīvs,
rodi manī skaidru sirdi
un atjaunoj manī styngru goru.
13 Naatmet
mani nu sova vaiga
un sovu svātū goru naatjem nu manis.
Refrens
14 Dūd
maņ otkon sovas pesteišonas prīcu
un nūstyprynoj mani ar dedzeibas goru.
15 Nataisneigūs
es mōceišu staigōt tovus ceļus,
bezdīveigī atsagrīzs pi tevis.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS Ebr 5, 7–9
Kristus kliva myužeigōs pesteišonas devējs.
LASEJUMS NU VĒSTULES EBREJIM
Brōli:
Sovas mīsas dīnōs Kristus ar osorom,
skali saukdams, raideja korstas lyugšonas un lyugumus tam, kurs spēja jū izglōbt
nu nōves, un sovas padeveibas dēļ jys tyka izklauseits. Un, lai gon jys beja Dāls,
jys tūmār īsamōceja paklauseibu caur tū, kū tyka izcītis. Un, kod vysu beja
izpiļdejis, jys kliva vysim, kas jam paklausa, myužeigōs pesteišonas devējs.
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 12, 26
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Kas grib maņ kolpōt, tys lai sekoj maņ,
un kur asu as, tur byus ari muns kolps.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 12, 20–33
Jo kvīšu gryuds nūmērs, tys dūs daudz augļu.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Storp tim, kas beja atnōkuši, lai svātkūs
pīlyugtu Dīvu, beja arī daži grīki. Jī pīgōja pi Filipa, kurs beja nu Galilejas
Betsaidas, un jū lyudze, saceidami: «Kungs, mes gribim redzēt Jezu». Filips
aizgōja un tū pateice Andrejam. Tod Andrejs un Filips devēs un tū pastōsteja
Jezum. Bet Jezus jim atbiļdēja, saceidams: «Ir pīnōkuse stuņde, lai Cylvāka Dāls
tyktu pagūdynōts. Patīši, patīši es jums soku: jo kvīšu gryuds, īkritis zemē,
nanūmērs, tys paliks vīns, bet jo nūmērs, tys dūs daudz augļu. Kas mīļoj sovu dzeiveibu,
tys tū pazaudēs, bet, kas īneist sovu dzeiveibu šamā pasaulē, tys tū saglobōs
myužeigajā dzeivē. Jo kas grib maņ kolpōt, tys lai sekoj maņ, un, kur asu es,
tur byus ari muns kolps. Jo kas byus man kolpōjis, tū pagūdynōs Tāvs. Tagad
muna dvēsele ir satraukta. Un kū lai es soku? Tāvs, izglōb mani nu šōs stuņdes?
Bet es taču šōs stuņdes dēļ atnōču. Tāvs, pagūdynoj sovu vōrdu!» Tod atskanēja
bolss nu dabasim: «Asu pagūdynōjis un vēļ pagūdynōšu». Ļaudis, kas stōveja un tū
dzērdeja, sōce runōt, ka asūt ryucis pārkyuņs. Cyti saceja: «Jū uzrunōja eņgeļs».
Jezus atbiļdēja un saceja: «Na jau manis dēļ atskanēja šys bolss, bet gon jyusu
dēļ. Tagad teik tīsōts šys pasauļs. Tagad šō pasauļa vaļdnīks tiks izmasts ōrā.
Un es, kod tikšu pacalts vērs šōs zemes, vysus pīviļkšu pi sevis.» Bet tū jys
pateice, nūrōdeidams, kaidā nōvē jam byus jōmērst.
Tys ir Kunga vōrds.