PYRMAIS LASEJUMS Jer 11, 18–20
Jys ir kai lēneigs jārs, kas teik vasts kaunamam upuram.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA JEREMIJA GRŌMOTAS
Tu, Kungs, mani pamōcēji, un es saprotu.
Tod tu parōdēji maņ jū dorbus. Un es kai lēneigs jēreņš, kas teik vasts
kaunamam upuram, pat nazynōju, ka jī parynoj pret mani ļaunus nūdūmus: «Nūcērssim
kūku vēļ jō spākā un ar saknem jū izrausim nu dzeivū zemes. Un jō vōrds vairs
natiks pīmynāts.» Un tu, debesspulku Kungs, kas tīsoj taisneigi un izpētej eikstis
un sirdis? Kaut es radzātu pōr jim tovu atmoksu, jo tev es uzticēju sovu lītu!
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 7
Refrens: Kungs,
muns Dīvs, es pasaļaunu uz tevi. (R.
sal. 2a)
2 Kungs,
muns Dīvs, uz tevi es cereju;
atpestej mani nu vysim munim vojōtōjim
un atbreivoj mani,
3 lai
kaids nanūlaupa munu dvēseli kai lauva
un lai nasaplūsa, kod nav nivīna, kas glōbtu.
Refrens
9 Tīsoj
mani, Kungs, pēc munas taisneibas
un pēc munas navaineibas, kas ir manī.
10 Grēcinīku
ļaunums lai izneikst;
bet taisneigū dori stypru
tu, taisneigais Dīvs, kas izpētej
eikstis un sirdis.
Refrens
11 Muns
atbolsts ir Dīvā,
kas atpestej taisneigūs sirdī.
12 Dīvs
ir taisneigs tīsnesis,
varens un praseigs ik dīnas.
Refrens
PYRMSEVNGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 3, 16
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Dīvs tai mīļōja pasauli, ka atdeve sovu
vīnpīdzymušū Dālu;
ikvīns, kas jam tic, īgyun myužeigū
dzeivi.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 7, 40–53
Streidi par Jezus personu.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Nu pyuļa, kod tys klausējōs Jezus vōrdus,
atskanēja bolsi: «Jys patīši ir pravīts!» Cyti teice: «Jys ir Kristus!»; bet daži
saceja: «Vai tod Kristus nōk nu Galilejas? Vai tod Roksti nasoka: «Nu Davida pēcnōcējim
un nu Betlemes cīma, kur beja Davids, nōk Kristus?» «Un tai pyulī jō dēļ izacēle
nasaskaņas. Daži nu jim pat gribēja jū sagyusteit, tūmār nivīns pret jū napacēle
rūkas. Tod kolpi atsagrīze pi augstajim prīsterim un farizejim, bet tī jim
saceja: «Kōpēc jyus jū naatvedet?» Kolpi atbiļdēja: «Cylvāks nikod nav tai runōjis.»
Tod farizeji jim atbiļdēja: «Vai tod ari jyus īvasti moldūs? Vai tod kaids nu
prīkšnīkim vai farizejim ir jam īticējis? Bet šys pyuļs, kas nazyna Lykumu! Lai
jī ir nūlōdāti!» Tod atsasauce vīns nu jim, Nikodems, tys, kurs pyrms tam beja
gōjis pi jō: «Vai tod myusu Lykums nūtīsoj cylvāku, īprīkš nauzklausejis jū pošu
un naizpētejis, kū jys ir nūdarējis?» Tī atbyldūt jam saceja: «Vai tod ari tu
esi nu Galilejas? Papētej un pasaskoti, ka pravīts nasaceļ nu Galilejas!» Un tī
atsagrīze kotrs uz sovu nomu.
Tys ir Kunga vōrds.