PYRMAIS LASEJUMS Is 58, 9b–14
Apsūlejumi taisneigajim.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS
Tū soka Kungs:
«Jo tu nu sova vydus aizvōksi jyugu un pōrstōsi
krateit ar pērstu un runōt nakrītneibas, jo tu sovu dvēseli atvērsi izsolkušajam
un apmīrynōsi apbādynōtu dvēseli, tod tova gaisma uzauss tymseibā, un tova
tymsa kļyus kai dīnas vyds. Un Kungs tev vīnmār dōvōs mīru, veldzeis tovas dvēseles
sausumu un spācynōs tovus kaulus: un tu byusi kai rosas pylns dōrzs un kai yudiņu
olūts, kuram napītryukst valgmes. Un tova tauta otkon uzceļs senseņōs drupas, tu
atjaunōsi ogrōkū paaudžu pamatus. Un tevi nūsauks par gruvešu Izlobōtōju, par
apdzeivojamū vītu Atjaunōtōju. Jo tu atturēsi sovu kōju nu sabata pōrkōpšonas, lai
sovus dorbus nadareitu munā svātajā dīnā, un sabatu nūsauksi par prīcu, un
Kungam veļteitū dīnu par gūdpylnu, un, jo tu pagūdynōsi, atsaturūt nu sovim ceļōjumim,
sovom dareišonam un sovom sarunam, tod tu tiksi īprīcynōts Kungā. Un es likšu
tevi vest pōr zemes vērsūtnem un tevi barōšu ar tova tāva Jākuba montōjumu. Jo
Kunga mute tū ir teikuse.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 86 (85)
Refrens: Kungs,
mōci maņ sovu patīseibas ceļu. (R. sal. 11)
1 Kungs,
pīvērs sovu ausi un uzklausi mani,
jo asu tryuceigs un nabogs.
2 Sorgoj
munu dvēseli, jo tevis es beistūs,
muns Dīvs, atpestej sovu kolpu, kas pasaļaun
uz tevi.
Refrens
3 Kungs,
apsažāloj par mani,
jo uz tevi es saucu ik dīnas.
4 Īprīcynoj
sova kolpa dvēseli,
jo sovu dvēseli es paceļu uz tevi,
Kungs.
Refrens
5 Jo
tu, Kungs, esi lobs un saudzeigs,
un pylns žāļsirdeibas vysim, kas tevi pīsauc.
6 Uzklausi,
Kungs, munu lyugumu
un īvāroj munas lyugšonas bolsu.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Ezr 33, 11
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Es nagrybu grēcinīka nōvi,
bet gon lai jys atsagrīž un dzeivoj.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Lk 5, 27–32
Es naasu nōcis aicynōt uz atsagrīšonu taisneigūs,
bet gon grēcinīkus.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
LUKASS
Tymā laikā:
Jezus īraudzeja muitnīku, vōrdā Levi, sēžam
pi muitas golda un saceja jam: «Sekoj maņ!» Un jys, atstōjis vysu, pīsacēle un
jam sekōja. Un Levi jam sareikōja lelu mīlastu sovā nomā. Un tur beja daudz
muitnīku un cytu, kas kūpā ar jim sēdēs pi golda. Bet farizeji un jūs Rokstu
zynōtōji kūrnēja pret jō mōcekļim, saceidami: «Kopēc jyus ādat un dzerat kūpā
ar muitnīkim un grēcinīkim?» Tod Jezus atbyldūt saceja jim: «Vasalim ōrsts nav vajadzeigs,
bet gon slimim. Es naasu nōcis aicynōt uz atsagrīšonu taisneigūs, bet gon grēcinīkus.»
Tys ir Kunga vōrds.