Menu:














 


sastdĪna, 17. februars

PYRMAIS LASEJUMS Is 58, 9b–14

Apsūlejumi taisneigajim.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS

Tū soka Kungs:

«Jo tu nu sova vydus aizvōksi jyugu un pōrstōsi krateit ar pērstu un runōt nakrītneibas, jo tu sovu dvēseli atvērsi izsolkušajam un apmīrynōsi apbādynōtu dvēseli, tod tova gaisma uzauss tymseibā, un tova tymsa kļyus kai dīnas vyds. Un Kungs tev vīnmār dōvōs mīru, veldzeis tovas dvēseles sausumu un spācynōs tovus kaulus: un tu byusi kai rosas pylns dōrzs un kai yudiņu olūts, kuram napītryukst valgmes. Un tova tauta otkon uzceļs senseņōs drupas, tu atjaunōsi ogrōkū paaudžu pamatus. Un tevi nūsauks par gruvešu Izlobōtōju, par apdzeivojamū vītu Atjaunōtōju. Jo tu atturēsi sovu kōju nu sabata pōrkōpšonas, lai sovus dorbus nadareitu munā svātajā dīnā, un sabatu nūsauksi par prīcu, un Kungam veļteitū dīnu par gūdpylnu, un, jo tu pagūdynōsi, atsaturūt nu sovim ceļōjumim, sovom dareišonam un sovom sarunam, tod tu tiksi īprīcynōts Kungā. Un es likšu tevi vest pōr zemes vērsūtnem un tevi barōšu ar tova tāva Jākuba montōjumu. Jo Kunga mute tū ir teikuse.»

Tys ir Dīva vōrds.

PSALME 86 (85)

Refrens: Kungs, mōci maņ sovu patīseibas ceļu. (R. sal. 11)

1 Kungs, pīvērs sovu ausi un uzklausi mani,

jo asu tryuceigs un nabogs.

2 Sorgoj munu dvēseli, jo tevis es beistūs,

muns Dīvs, atpestej sovu kolpu, kas pasaļaun uz tevi.

Refrens

3 Kungs, apsažāloj par mani,

jo uz tevi es saucu ik dīnas.

4 Īprīcynoj sova kolpa dvēseli,

jo sovu dvēseli es paceļu uz tevi, Kungs.

Refrens

5 Jo tu, Kungs, esi lobs un saudzeigs,

un pylns žāļsirdeibas vysim, kas tevi pīsauc.

6 Uzklausi, Kungs, munu lyugumu

un īvāroj munas lyugšonas bolsu.

Refrens

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Ezr 33, 11

Lai ir slaveits Dīva vōrds.

Es nagrybu grēcinīka nōvi,

bet gon lai jys atsagrīž un dzeivoj.

Lai ir slaveits Dīva vōrds.

 

EVANGELIJS Lk 5, 27–32

Es naasu nōcis aicynōt uz atsagrīšonu taisneigūs,

bet gon grēcinīkus.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS LUKASS

Tymā laikā:

Jezus īraudzeja muitnīku, vōrdā Levi, sēžam pi muitas golda un saceja jam: «Sekoj maņ!» Un jys, atstōjis vysu, pīsacēle un jam sekōja. Un Levi jam sareikōja lelu mīlastu sovā nomā. Un tur beja daudz muitnīku un cytu, kas kūpā ar jim sēdēs pi golda. Bet farizeji un jūs Rokstu zynōtōji kūrnēja pret jō mōcekļim, saceidami: «Kopēc jyus ādat un dzerat kūpā ar muitnīkim un grēcinīkim?» Tod Jezus atbyldūt saceja jim: «Vasalim ōrsts nav vajadzeigs, bet gon slimim. Es naasu nōcis aicynōt uz atsagrīšonu taisneigūs, bet gon grēcinīkus.»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze