Menu:














 


pīktdĪna, 16. marts

PYRMAIS LASEJUMS Gudr 2, la. 12–22

Sazvēresteiba pret taisneigū.

LASEJUMS NU GUDREIBAS GRŌMOTAS

Nakrītni dūmojūšī sevī saceja:

«Uzbruksim nu vysom pusem taisneigajam, jo jys mums nav dereigs. Jys pretojās myusu dorbim, pōrmat mums grākus pret lykumu un atgōdynoj mums par myusu īrodumu kļyudom. Jys apgalvoj, ka pazeistūt Dīvu, un sevi sauc par Dīva bārnu! Jys ir klivis par apsyudzeibu myusu nūdūmim. Mums ir nacīšami jū pat uzlyukōt, tōdēļ ka jō dzeive nasaleidzynoj cytom, un atškireigi ir jō ceļi. Jys myusus uzskota par atkrytumim un atsatur nu myusu ceļim kai nu nateireibas. Taisneigūs pādejōs lītas jys teic asam svēteigas un lapnojās, ka jō tāvs asūt Dīvs. Pasaskateisim, vai jō vōrdi ir patīsi, un pōrbaudeisim, kas byus, jam aizejūt. Jo jau jys patīši ir Dīva bārns, tys jam paleidzēs un jū atbreivōs nu pretinīku rūkom. Papēteisim jū ar ņirgom un mūceibom, lai uzzynōtu jō lānprōteibu un pōrbaudeitu jō pacīteibu. Pazudynōsim jū kaunpylnā nōvē, jo pēc vōrdim, jam nōkšūt glōbīņs!» Tai jī dūmōja, bet maļdējōs, jo jūs padareja oklus jūs pošu ļaunums. Un jim nabeja zynomi Dīva nūslāpumi, jī nagaideja taisneibas olgu un nanūvērtēja svātūs dvēseļu gūdu.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 34 (33)

Refrens: Dīvs ir tyvu tim, kam satrīkta sirds. (R. sal. 19a)

17 Kunga vaigs ir vārsts pret tim, kas dora ļaunu,

lai iznycynōtu jūs pīmiņu vērs zemes.

18 Taisneigī sauce, un Kungs uzklausēja

un atbreivōja jūs nu vysom jūs bādom.

Refrens

19 Kungs ir tyvu tim, kas satrīkti sirdī,

un jys atpesteis tūs, kas salauzti gorā.

20 Taisneigajim ir daudz cīsšonu,

bet nu vysom tom Kungs jūs atbreivōs.

Refrens

21 Jys sorgōs vysus jū kaulus,

nivīns nu tim natiks salauzts.

23 Kungs atpesteis sovu kolpu dvēseles,

un tī, kas cerej uz jū, natiks strōpeiti.

Refrens

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Mt 4, 4b

Lai ir slaveits Dīva vōrds.

Na vīn nu maizes dzeivoj cylvāks,

bet nu ikvīna vōrda, kas izīt nu Dīva mutes.

Lai ir slaveits Dīva vōrds.

 

EVANGELIJS Jņ 7, 1–2. 10. 25–30

Pretinīki vēlejās Jezu sagyusteit.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS

Tymā laikā:

Jezus pōrstaigōja Galileju. Pa Judeju jys nagribēja staigōt, jo jūdi tīkōja jū nūnōvēt. Bet tyvōjōs jūdu Nūmetņu svātki. Un, kod jō brōli devēs uz svātkim, tod ari jys aizgōja, tūmār na atklōti, bet pusleidz slapani. Tod daži nu jeruzalemīšim saceja: «Vai šys nav tys, kuru meklej nūnōvēt? Bet, lyuk, jys runoj atklōteibā, un tī jam nikō nasoka. Vai tod prīkšnīki patīši ir pōrsalīcynōjuši, ka jys ir Kristus? Par jū mes taču zynom, nu kurīnes jys ir, bet kod atnōks Kristus, nivīns nazynōs, nu kurīnes jys byus.» Bet Jezus, svētneicā mōceidams, sauce, saceidams: «Ari mani jyus pazeistat un zynot, nu kurīnes asu. Un es naatnōču pats nu sevis, bet patīss ir tikai tys, kas mani syuteja un kuru jyus napazeistot. Es jū pazeistu, tōdēļ ka es asu nu jō, un jys mani syuteja.» Tod jī tīkōja jū sagyusteit, bet nivīns napīlyka jam rūkas, tōdēļ ka jō stuņde nabeja pīnōkuse.

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze