PYRMAIS LASEJUMS Gudr 2, la. 12–22
Sazvēresteiba pret taisneigū.
LASEJUMS NU GUDREIBAS GRŌMOTAS
Nakrītni dūmojūšī sevī saceja:
«Uzbruksim nu vysom pusem taisneigajam,
jo jys mums nav dereigs. Jys pretojās myusu dorbim, pōrmat mums grākus pret
lykumu un atgōdynoj mums par myusu īrodumu kļyudom. Jys apgalvoj, ka pazeistūt
Dīvu, un sevi sauc par Dīva bārnu! Jys ir klivis par apsyudzeibu myusu nūdūmim.
Mums ir nacīšami jū pat uzlyukōt, tōdēļ ka jō dzeive nasaleidzynoj cytom, un atškireigi
ir jō ceļi. Jys myusus uzskota par atkrytumim un atsatur nu myusu ceļim kai nu
nateireibas. Taisneigūs pādejōs lītas jys teic asam svēteigas un lapnojās, ka jō
tāvs asūt Dīvs. Pasaskateisim, vai jō vōrdi ir patīsi, un pōrbaudeisim, kas
byus, jam aizejūt. Jo jau jys patīši ir Dīva bārns, tys jam paleidzēs un jū
atbreivōs nu pretinīku rūkom. Papēteisim jū ar ņirgom un mūceibom, lai uzzynōtu
jō lānprōteibu un pōrbaudeitu jō pacīteibu. Pazudynōsim jū kaunpylnā nōvē, jo pēc
vōrdim, jam nōkšūt glōbīņs!» Tai jī dūmōja, bet maļdējōs, jo jūs padareja oklus
jūs pošu ļaunums. Un jim nabeja zynomi Dīva nūslāpumi, jī nagaideja taisneibas
olgu un nanūvērtēja svātūs dvēseļu gūdu.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 34 (33)
Refrens: Dīvs
ir tyvu tim, kam satrīkta sirds. (R. sal. 19a)
17 Kunga
vaigs ir vārsts pret tim, kas dora ļaunu,
lai iznycynōtu jūs pīmiņu vērs zemes.
18 Taisneigī
sauce, un Kungs uzklausēja
un atbreivōja jūs nu vysom jūs bādom.
Refrens
19 Kungs
ir tyvu tim, kas satrīkti sirdī,
un jys atpesteis tūs, kas salauzti gorā.
20 Taisneigajim
ir daudz cīsšonu,
bet nu vysom tom Kungs jūs atbreivōs.
Refrens
21 Jys
sorgōs vysus jū kaulus,
nivīns nu tim natiks salauzts.
23 Kungs
atpesteis sovu kolpu dvēseles,
un tī, kas cerej uz jū, natiks strōpeiti.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Mt 4, 4b
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Na vīn nu maizes dzeivoj cylvāks,
bet nu ikvīna vōrda, kas izīt nu Dīva
mutes.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 7, 1–2. 10. 25–30
Pretinīki vēlejās Jezu sagyusteit.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Jezus pōrstaigōja Galileju. Pa Judeju
jys nagribēja staigōt, jo jūdi tīkōja jū nūnōvēt. Bet tyvōjōs jūdu Nūmetņu svātki.
Un, kod jō brōli devēs uz svātkim, tod ari jys aizgōja, tūmār na atklōti, bet pusleidz
slapani. Tod daži nu jeruzalemīšim saceja: «Vai šys nav tys, kuru meklej nūnōvēt?
Bet, lyuk, jys runoj atklōteibā, un tī jam nikō nasoka. Vai tod prīkšnīki patīši
ir pōrsalīcynōjuši, ka jys ir Kristus? Par jū mes taču zynom, nu kurīnes jys
ir, bet kod atnōks Kristus, nivīns nazynōs, nu kurīnes jys byus.» Bet Jezus, svētneicā
mōceidams, sauce, saceidams: «Ari mani jyus pazeistat un zynot, nu kurīnes asu.
Un es naatnōču pats nu sevis, bet patīss ir tikai tys, kas mani syuteja un kuru
jyus napazeistot. Es jū pazeistu, tōdēļ ka es asu nu jō, un jys mani syuteja.» Tod
jī tīkōja jū sagyusteit, bet nivīns napīlyka jam rūkas, tōdēļ ka jō stuņde nabeja
pīnōkuse.
Tys ir Kunga vōrds.