Menu:














 


svātdĪna, 15. oktobris

PYRMAIS LASEJUMS Is 25, 6-10a

Mesijas laika mīlasts.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS

Tamā dīnā:

Debesspulku Kungs reikōs šymā kolnā vysom tautom mīlastu ar traknim ēdīnim, mīlastu ar dzidru veinu, ar vystraknōkajim ēdīnim, ar vysdzidrōkū veinu. Un uz šō kolna jys nūjims važas, kas saista vysas tautas, un pōrsagu, kas klōjās pōri vysom ciļtim. Jys satrīks nōvi uz vysim laikim. Un Kungs Dīvs nūslauceis osoras nu ikvīna vaiga, un vysā zemē jys nūjims nagūdu sovai tautai, jo Kungs tai ir teicis. Un tamā dīnā saceis: «Lyuk, tys ir myusu Dīvs! Mes jū gaidejom, ka jys myusus atpesteis. Tys ir Kungs, mes uz jū pasaļōvem:

līksmōsim un prīcōsimēs par jō pesteišonu. Jo Kunga rūka byus pōr šū kolnu.»

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 23 (22)

Refrens: Es palikšu pi Kunga vysōs sova myuža dīnōs. (R. 6cd)

1 Kungs mani voda, maņ nikō natryuks:

2 zōlainōs ganeibōs jys dūd maņ vītu,

jys aizvad mani pi yudiņa, kas veļdzej,

3 munai dvēselei jys atjaunoj spākus.

Sova vōrda dēļ jys mani voda

pa taisneibas celim.

Refrens

4 Pat jo es staigōšu tymsā nōves īlejā,

es nasabeišu ļaunuma, jo tu esi pi manis.

Tova vāza un gona reikste

līk maņ pasaļaut uz tevi.

Refrens

5 Tu esi klōjis maņ goldu,

munim īnaidnīkim radzūt;

tu svaidi munu golvu ar eļļu,

muns kauss ir piļdeits leidz molom.

Refrens

6 Tova laipneiba un žēlesteiba mani pavadeis

nu dīnas dīnā.

Un es palikšu Kunga nomā

vysōs sova myuža dīnōs.

Refrens

 

ŪTRAIS LASEJUMS Flp 4, 12-14. 19-20

Es vysu varu tymā, kas mani styprynoj.

LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES FILIPĪŠIM

Brōli:

Es prūtu pasazamōt, prūtu ari dzeivōt pōrpiļneibā. Vysur un pi vysa asu pīradis: byut paēdis un byut izsaļcis, dzeivōt pōrpiļneibā un cīst tryukumu. Es vysu varu tymā, kas mani styprynoj. Vysaidā ziņā jyus labi darejot, daleidamīs munōs bādōs. Bet muns Dīvs, pasateicūt sovai bogōteibai, gūdam pīpiļdeis Kristū Jezū vysas jyusu vēlēšonōs. Un Dīvam un myusu Tāvam lai ir gūds myužu myužūs. Amen.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal. Ef 1, 17-18

Alleluja.

Myusu Kunga Jezus Kristus Tāvs lai apgaismoj myusu gora acis,

ka mes zynōtu, kaidu cereibu dūd jō aicynōjums.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mt 22, 1-14

Leidzeiba par īlyugtajim kōzōs.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS

Tymā laikā:

Jezus, atbyldūt farizejim un tautas vacōkajim, otkon runōja leidzeibōs: «Dabasu vaļsteiba pīleidzynojama cylvākam, kēneņam, kas sovam dālam sareikōja kōzas. Un jys izsyuteja sovus kolpus aicynōt īlyugtūs kōzōs, bet jī nagribēja nōkt. Un jys otkon izsyuteja cytus kolpus, saceidams: «Sokit īlyugtajim: Lyuk, es asu sagatavōjis sovu mīlastu, muni vērši un traknī lūpi ir nūkauti, un vyss ir sagatavōts. Nōcit kōzōs!» Bet jī napīgrīze vēreibu un aizgōja cyts sovā teirumā, cyts tērdznīceibā, bet pōrejī satvēre jō kolpus un, jūs izsmējuši, nūnōvēja. Bet kēneņš sasadusmōja un, nūsyutejis sovu karaspāku, nūnōvēja šūs slapkovas un nūdadzynōja jūs piļsātu. Tod jys saceja sovim kolpim: «Kōzas gon ir sareikōtas, bet aicynōtī nabeja cīneigi. Tōpēc eite uz ceļu krustōjumim un aicynojit kōzōs vysus, kurus satiksit.» Un jō kolpi izgōja uz lelcelim un saaicynōja vysus, kaidus vīn atroda: ļaunus un lobus. Un kōzu noms pīsapiļdeja ar vīsim. Kēneņš izgōja apsavērt vīsus un īraudzeja tur cylvāku, kas nabeja gērbīs kōzu drēbēs, un saceja jam: «Draugs, kai tu šeit īgōji, nabyudams kōzu tārpā?» Bet tys palyka kai māms. Tod kēneņš saceja kolpim: «Sasīnit jō kōjas un rūkas un izmetit jū ōrā tymsumā: Tur byus raudōšona un zūbu grīzšona.»

Jo daudz ir aicynōtū, bet moz izradzātū.»

Tys ir Kunga vōrds.

 

Voi eisōk: Mt 22, 1-10

 

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS

Tymā laikā:

Jezus, atbyldūt farizejim un tautas vacōkajim, otkon runōja leidzeibōs: «Dabasu vaļsteiba pīleidzynojama cylvākam, kēneņam, kas sovam dālam sareikōja kōzas. Un jys izsyuteja sovus kolpus aicynōt īlyugtūs kōzōs, bet jī nagribēja nōkt. Un jys otkon izsyuteja cytus kolpus, saceidams: «Sokit īlyugtajim: Raug, es asu sagatavōjis sovu mīlastu, muni vērši un traknī lūpi ir nūkauti, un vyss ir sagatavōts. Nōcit kōzōs!» Bet jī tam napīgrīze vēreibu un aizgōja cyts sovā teirumā, cyts sovā tērdznīceibā, bet pōrejī satvēre jō kolpus un, jūs izsmējuši, nūnōvēja. Bet kēneņš sasadusmōja un, nūsyutejis sovu karaspāku, nūnōvēja šūs slapkovas un nūdadzynōja jūs piļsātu. Tod jys saceja sovim kolpim: «Kōzas gon ir sareikōtas, bet aicynōtī nabeja cīneigi. Tōpēc eite uz ceļu krustōjumim un aicynojit kōzōs vysus, kurus satiksit.» Un jō kolpi izgōja uz lelcelim un saaicynōja vysus, kaidus vīn atroda: ļaunus un lobus. Un kōzu noms pīsapiļdeja ar vīsim.»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze