PYRMAIS LASEJUMS Ez 47, 1–9. 12
Nu svētneicas izplyustūšais yudiņs nas dzeiveibu.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA EZEHIEĻA GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Eņgeļs aizvede mani pi Kunga noma
durovom, un, lyuk, nu svētneicas slīkšņa apakšas izplyuda yudini uz austrumim, jo
svētneicas prīkšpuse beja vārsta pret austrumim, un yudini plyude nu svētneicas
lobōs puses dīnvydūs nu oltora. Un jys mani izvede ōrā pa zīmeļu vōrtim un aiz
myurim mani aizvede pa ceļu leidz ōrejim vōrtim, kas beja vārsti uz austrumim. Un,
lyuk, yudini plyuda nu lobōs puses. Tod šys veirs, kam rūkā beja māraukla, devēs
uz austrumu pusi, atmērēja tyukstūts ūlekšu un pōrvede mani pa yudini, kas snēdzēs
leidz pūteitem. Pēc tam jys otkon nūmērēja tyukstūts ūlekšu un mani pōrvede pa
yudini, kas snēdzēs leidz celim. Jys nūmērēja vēļ tyukstūts ūlekšu un pōrvede mani
pa yudini, kas snēdzēs leidz eikstim. Un otkon jys atmērēja tyukstūti; tur beja
upe, kuru es vairs navarēju pōrīt, jo yudiņs beja dziļš, taids yudiņs, ka nōktūs
peļdēt; tei beja upe, kurai navarēja pōrbrist pōri. Un jys maņ saceja: «Tū nu
tu esi redzējis, cylvāka dāls». Tod jys mani vede atpakaļ gar upes krostu. Kod
es atsagrīžu, lyuk, uz upes krosta obōs pusēs beja ļūti daudz kūku. Un jys maņ
saceja: «Šytī yudini, kas plyust uz austrumu pusi un aiztak lejup uz Arabu, īplyuss
jyurā, sōļainūs yudiņūs, un yudini kļyus veseleigi. Un kotra dzeiva byutne, kas
kustōs, dzeivōs, kur vīn aiztecēs upe. Byus ari ļūti daudz zivu, pēc tam, kod
uz turīni aizplyuss šī yudini, un vysi dzeivōs un byus vasali, pi kurim nūnōks šei
upe. Un pi upes uz tōs krostim obōs pusēs izaugs vysaidi augļu kūki. Tim nanūbērs
lopas un napītryuks augļu: ik mēnesi tī ness jaunu ražu, tōdēļ ka upes yudini
izplyust nu svētneicas. Un tū augli derēs par bareibu, bet lopas – par dzīdnīcyskom
zōlem.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 46 (45)
Refrens: Debesspulku
Kungs ir myusu aizstōvis. (R. sal. 8)
2 Dīvs
ir mums patvārums un styprums,
pi jō vīgli atrast paleidzeibu bādōs.
3 Tōdēļ
mes nasabeisim, pat jo sabruks zeme,
un kolni nūgrims jyuras dzeļmē.
Refrens
5 Upju
straumes īprīcynoj Dīva piļsātu,
Vysaugstō svātū nūmetni.
6 Dīvs
ir jōs vydā; jei satrīkta natiks,
reita agrumā Dīvs paleidzēs.
Refrens
8 Debesspulku
Kungs ir ar mums,
Jākuba Dīvs ir mums aizstōvis.
9 Nōcit
un skotitēs Kunga dorbus,
kaidas apbreinojamas lītas jys ir
darejis vērs zemes.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Ps
50, 12a. 14a
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Dīvs, rodi manī skaidru sirdi
un dōvoj maņ pesteišonas prīcu.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 5, 1–3a. 5–16
Paralizeitō izdzīdynōšona pi Betsatas dīka.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Beja jūdu svātki, un Jezus aizgōja uz
Jeruzalemi. Bet Jeruzalemē ir dīkis, kas ebrejiski saucās Betsata un kuram ir pīcas
nūjumes. Tamōs gulēja lels daudzums slymū, oklū, klybū un paralizeitū. Tur beja
ari kaids cylvāks, kas sovā slimeibā beja pavadejis trejsdesmit ostoņus godus.
Jezus, jū īraudzejis guļam un sapratis, ka jys slymoj jau ilgu laiku, saceja
jam: «Vai tu gribi kļyut vasals?» Slymais jam atbiļdēja: «Kungs, maņ nav cylvāka,
kas mani īvastu dīkī, kod yudiņs sasakust. Bet koleidz es aizeju pats, cyts īkōp
pyrms manis.» Jezus jam saceja: «Celīs, jem sovu gultu un staigoj!» Un cylvāks
tyuleņ kliva vasals un, pajēmis sovu gultu, staigōja. Bet tamā dīnā beja
sabats. Tōpēc jūdi saceja izdzīdynōtajam: «Ir sabats, un tu nadreiksti nest
sovu gultu». Bet jys tim atbiļdēja: «Tys, kurs mani izdzīdynōja, tys maņ
saceja: Jem sovu gultu un staigoj!» Tī jam pajautōja: «Kas ir tys cylvāks, kurs
tev teice: Jem un staigoj!» Bet izdzīdynōtais nazynōja, kas jys beja, tōdēļ, ka
Jezus izavairēja nu ļaudim, kas beja tamā vītā. Vālōk jū atroda svētneicā un
jam pateice: «Redzi, tu klivi vasals! Nagrākoj vairs, lai kas ļaunōks tev nanūteik.»
Tys cylvāks aizgōja un paziņōja jūdim, ka Jezus ir tys, kurs jū izdzīdynōjis.
Un tōpēc jūdi vojōja Jezu, ka jys tū beja darejis sabatā.
Tys ir Kunga vōrds.