PYRMAIS LASEJUMS 1 Kēn 12, 26–32; 13, 33–34
Jeroboams pagatavoj divus zalta teļus.
LASEJUMS NU KĒNEŅU PYRMŌS GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Izraeļa kēneņš Jeroboams dūmōja: «Tagad
kēneņa vara var atsagrīzt atpakaļ pi Davida noma, jo šei tauta staigōs salikt
upurus Kunga nomā Jeruzalemē. Šōs tautas sirds pīsavērss sovam vaļdnīkam
Roboamam, Jūdas kēneņam, un jī nūnōvēs mani un atsagrīzs pi Roboama, Jūdas kēneņa.»
Un kēneņš, apsvēris lītu, pagatavōja divus zalta teļus un saceja tautai: «Vairs
nastaigojit uz Jeruzalemi! Lyuk, tovi dīvi, Izraeļ, kas tevi izvede nu Egiptes
zemes!» Pēc tam vīnu jys nūlyka Betelē, bet ūtru nūvītōja Danā. Un uz pakolnim jys
uzcēle tempļus un īcēle prīsterus nu vysaidim ļaudim, kas napīdarēja pi Levi dālim.
Pēc tam jys nūteice svātku dīnu ostoitajā mēnesī, mēneša pīcpadsmytajā dīnā,
leidzeigi godskōrtejim svātkim, kas tyka svynāti Jūdā. Ari pats jys gōja pi oltora.
Tai jys reikōjōs Betelē, zīdōdams kaunamūs upurus telim, kū beja pagatavōjis,
un Betelē īcēle prīsterus uz tim pakolnim, kurus pats beja īkōrtōjis. Jeroboams
nanūsagrīze nu sova ļaunō ceļa, bet gon otkon nu parostū ļaužu vyds īcēle
pakolnu prīsterus. Kam vīn tys patyka, tam jys uzticēja omotu, un tys kliva par
pakolnu prīsteri. Šō īmesļa dēļ Jeroboama noms grākōja un tyka nūslauceits nu
zemes vērsa.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 106 (105)
Refrens: Kungs,
pīdūd sovai tautai. (R. sal. 4a)
6 Mes
sagrākōjom kūpā ar myusu tāvim,
darejom nataisneibu, dzeivōjom nakrītni.
7 Myusu
tāvi Egiptē nasaprota tovus breinumdorbus,
naatcerējās tovu žēlesteibu daudzumu
un sasadumpōja pi jyuras, pi Sorkonōs
jyuras.
Refrens
19 Horebā
jī darynōja teļu
un zamōjōs alka prīškā;
20 un jī
apmaineja sovu gūdeibu
pret zōlādōja vērša tālu.
Refrens
21 Jī
aizmērsa Dīvu, kas jūs beja izglōbis,
kas lelas zeimes beja darejis Egiptē,
22 breinumdorbus
Hana zemē
un brīsmeigas lītas pi Sorkonōs jyuras.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Mt 4, 4b
Alleluja.
Na nu maizes vīn cylvāks dzeivoj,
bet nu ikvīna vōrda, kas izīt nu Dīva
mutes.
Alleluja.
EVANGELIJS Mk 8, 1–10
Ūtrais maizes pavairōšonas gadejums.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS
Tamōs dīnōs:
Kod otkon lels ļaužu pulks beja kūpā ar
Jezu un jim nabeja, kō ēst, jys, saaicynōjis mōcekļus, saceja jim: «Maņ žāl šūs
ļaužu, jo jī jau trejs dīnas uzatur pi manis un jim nav, kō ēst. Un jo es jūs
alaisšu mōjōs naādušus, jī ceļā pagurs, jo daži nu jim ir atnōkuši nu tōlīnes. Un
jō mōcekli atbiļdēja jam: «Nu kurīnes šeit tuksnesī kaids varēs jūs pabarōt ar
maizi?» Bet jys tim vaicōja: «Cik jums ir maizes?» Jī atbiļdēja: «Septeņas.» Un
jys lyka ļaudim apsasēst uz zemes. Un pajēmis šōs septeņas maizes, jys nūskaiteja
pateiceibas lyugšonu un lauze, un deve tōs sovim mōceklim, lai jī izdola. Un jī
tōs izdaleja ļaudim. Jim beja ari dažas zivteņas. Un jys tōs svēteja un pavēlēja
izdaleit. Un jī ēde un paēde, un ar atlykušajom druskom pīlaseja septeņus grūzus.
Bet jūs beja apmāram četras tyukstūšas. Tod jys jūs atlaide. Pēc tam jys ar
sovim mōceklim, tyuleņ īkōpis laivā, nūnōce Dalmanutas rūbežōs.
Tys ir Kunga vōrds.